Profilaktiska gudrības zobu raušana

Lai gan tik maz redzami, tomēr tik daudz apspriesti – gudrības zobi, paši komplicētākie un visvairāk pētītie zobi mutes dobumā. Gudrības zobu raušana ir mūsdienu zobārstniecības ikdiena. Nekad nerodas šaubas par stipri bojāta, sāpīga un neatjaunojama zoba ekstrakciju, taču par profilaktisku veselu zobu ekstrakciju viedokļi atšķiras.

Kas ir gudrības zobi

Astotos zobus jeb trešos dzerok­ļus mēdz saukt arī par gudrības zobiem, jo to šķilšanās notiek, cilvēkam jau esot apzinātā, pieaugušā vecumā. Gudrības zobi cilvēkam šķiļas vidēji 18–25 gadus. Problēmas ar gudrības zobiem pacientiem sākas vietas trūkuma dēļ. Mainoties mūsdienu uzturam, kas kļuvis mīkstāks, gabalaināks, vieglāk sakošļājams, žokļi evolūcijas procesā sašaurinājušies. Tomēr zobu aizmetņu skaits palicis nemainīgs. Evolūcijas virzība paredz, ka astotie zobi reiz pilnībā izzudīs no cilvēku mutes dobuma.

Gudrības zobu ekstrakcijas

Gudrības zoba ekstrakcija jeb rau­ šana ir mūsdienu zobārstniecības ikdiena. Nekad nerodas šaubas par stipri bojāta, sāpīga un neatjaunojama zoba ekstrakciju, taču par profilaktisku veselu zobu raušanu viedokļi atšķiras. Arī mūsdienās dažādās zobārstniecī­ bas klīnikās uzskati atšķiras. Lai izvairītos no iespējamām komplikācijām nākotnē, daudzi zobārsti saviem pacientiem iesaka profilaktisku gudrības zobu ekstrakciju. Līdz pat mūsdienām nav konkrēta, pierādījumos balstīta lē­ muma par vispareizāko ārstēšanas taktiku veselu gudrības zobu gadījumā. Tiek izvērtēts gan izšķīlies gudrī­ bas zobs, gan retinēts jeb vēl kaulā esošs, neizšķīlies gudrības zobs.

Diagnostika

Par katra gudrības zoba ekstrakcijas nepieciešamību spriež individuāli, izvērtējot konkrēto situāciju. Pieņemot lēmumu izraut gudrības zobu, tiek ņemts vērā pacienta vecums, zobu šķilšanās varbūtība, komplikāciju rašanās iespējamība, gudrības zoba novietojums kaulā, kā arī patoloģiju rašanās iespējamība. Lai izvērtētu zoba ekstrakcijas sarežģītību, tiek veikta zoba rentgenogrāfija.

Komplikācijas

Plānojot gudrības zoba raušanu, pacientiem jārēķinās, ka būs zināmi sabiedriskās dzīves ierobežojumi dažas dienas pēc ekstrakcijas. Nereti ir pietūkums, diskomforts un sāpes attiecīgajā mutes dobuma rajonā, var būt grūtības atvērt muti. Smagākos gadījumos cilvēks nav spējīgs strādāt, ir temperatūra un bezspēks. Trešā molāra ekstrahēšanas gadījumos komplikācijas mēdz būt 7–20% gadījumu. Gados jauniem pacientiem ekstrakcijas brūces dzīst labāk.

Kariozu jeb bojātu gudrības zobu ekstrakcija

Trešā molāra atrašanās mutes dobumā nereti ir grūti pieejama, tāpēc apgrūtināta ir gan šo zobu tīrīšana, gan labošana. Ja pacients nespēj zobu pilnvērtīgi tīrīt, zobs var bojāties. Tāpat kā sarežģīta ir tīrīšana, vēl neiespējamāka var būt zoba labošana. Zobu kariesa attīstībā nozīmīga loma ir trešā molāra pozīcijai kaulā (kāda virzienā zobs ir novietots), kā arī gudrības zoba kožamās virsmas anatomija – jo zobam dziļākas anatomiskās rieviņas kožamajā virsmā, jo lielāka kariozā bojājuma attīstības iespējamī­ba. Kariozs bojājums grūti pieejamam trešajam molāram var būt indikācija zoba ekstrakcijai.

Neizšķīlušos gudrības zobu ekstrakcijas indikācijas

Blakus esoša zoba bojājums

Gudrības zobs kaulā var būt novietots dažādos virzienos. Pat ja zobs nav redzams mutes dobumā – vēl nav izšķīlies, tas var radīt problēmas Lai gan tik maz redzami, tomēr tik daudz apspriesti – gudrības zobi, paši komplicētākie un visvairāk pētītie zobi mutes dobumā. Gudrības zobu raušana ir mūsdienu zobārstniecības ikdiena. Nekad nerodas šaubas par stipri bojāta, sāpīga un neatjaunojama zoba ekstrakciju, taču par profilaktisku veselu zobu ekstrakciju viedokļi atšķiras. Mutes veselībai veselības Žurnāls sava novietojuma un šķilšanās virziena dēļ. Piemēram, kaulā esoši gudrī­ bas zobi, šķiļoties blakuszoba saknes virzienā, var izveidot blakuszoba saknes bojājumu. Šis šķilšanās spēks ir tik milzīgs, ka spēj izgrauzt veselā zobā robu līdz pat nervam. Lai diagnosticētu šo procesu un laikus to novērstu, nepieciešams veikt rentgenogrā­ fiju. Redzot šādas situācijas attīstības iespēju, vienmēr tiek ieteikta šī gudrī­ bas zoba izņemšana.

Priekšējo zobu saspiestība

Nereti tiek apspriesta gudrības zobu ietekme uz priekšzobu saspiestību. Par šo tēmu veikti neskaitāmi pētījumi. Tā kā konkrēti pierādījumi nav rasti, šis kļuvis par strīdīgu jautājumu starp ortodontistiem – sakodiena regulēšanas speciālistiem – un sejas un žokļu ķirurgiem. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka spēks, kas attīstās, trešajiem molā­riem šķiļoties, būtiski ietekmē priekš­ zobu pozīciju. Ir arī pretējs uzskats, ka trešajiem molāriem nav nekādas lomas priekšzobu saspiestības attīstībā. Pēc pētījuma datiem, ķirurgi daudz vairāk atbalsta viedokli, ka trešie molāri ietekmē priekšzobu saspiestību, un daudz biežāk iesaka profilaktisku ekstrakciju. Tas gan neattiecas uz gadījumiem, kad pacientam ir retinēti jeb kaulā guloši gudrības zobi un plānota ortodontiska ārstēšana. Tie zobi tiek profilaktiski izņemti, lai pēc ortodontiskās ārstēšanas beigām to šķilšanās procesā radītais spēks neiedarbotos uz tuvāko blakusesošo zobu. Rezultā­tā var tikt zaudēts iegūtais rezultāts, kā arī tas var ietekmēt priekšējo zobu saspiestību.

Lūzums apakšžokļa kaula leņķa daļā

Apakšžokļa leņķis (angulus mandibulae) ir unikāls apakšžokļa anatomisks komponents. Tas ir kā pārejas zona starp zobu un bezzobu rajonu, kā arī bieži tieši šajā rajonā tiek novēroti retinēti gudrības zobi. Biomehāniskie, klīniskie un epidemioloģiskie pētī­jumi norāda, ka apakšžokļa trešo molāru novietojums var būt saistīts ar palielinātu apakšžokļa leņķa lūzuma risku. Pētījumi atklāj, ka trešo molāru novietojums apakšžokļa leņķa rajonā palielina lūzuma risku 2–3 reizes, salī­dzinot ar žokļiem bez trešajiem molā­riem. Nav pierādījumu, ka neizšķīlu­šies zobi paaugstina risku apakšžokļa leņķa lūzumiem. Biomehāniski to var izskaidrot ar neizšķīlušos zobu aiz­ņemto vietu apakšžoklī, kas izraisa arī vietas trūkumu kaulā, tādā veidā pazemina kopējo kaula masu un padara žokli vājāku. Šīs teorijas piekritēji iesaka profilaktisku dziļi kaulā novietoto trešo molāru ekstrakciju, īpaši sportistiem. Pēc šīs teorijas var secināt – jo dziļāk kaulā atrodas trešais molārs, jo lielāks risks leņķa lūzumiem. Tomēr epidemioloģiskie pētījumi šo hipotēzi neapstiprina. Pētījumos apakšžokļa leņķa lūzumu gadījumos 70% pacientu ir bijuši trešie molāri. Protams, apakšžokļa lūzumu var ietekmēt da­žādi faktori, piemēram, spēka virziens un tā summa, mīksto audu apjoms, apakšžokļa biomehāniskais raksturojums (kaula daudzums un blīvums), kā arī anatomiskās struktūras, kas padara kaulu vājāku. Pētījumā par pērtiķiem, kurš tika publicēts 2000. gadā, noskaidrots, ka apakšžoklī, kurā trešie molāri nav izšķīlušies, nepieciešams par 40% mazāks pievadošais spēks, lai izraisītu lūzumu, nekā gadījumos, kad zobs ir pilnībā izšķīlies.

Neizšķīlušies gudrības zobi zem zobu protēzēm

Daudzi zobārsti iesaka neizšķīlušos gudrības zobu ekstrakciju pirms protēžu izgatavošanas. Lai gan pētījumu ir nedaudz, tomēr pastāv hipotēze, ka kaulā esošie gudrības zobi protēzes spiediena dēļ var atsegties, kā arī var veidoties mīksto audu iekaisumi. Lai izvairītos no iespējamām komplikācijām nākotnē, jāveic šo kaulā gulošo zobu ekstrakcija pirms protēzes izgatavošanas. Ja zobs netiek izņemts laikus, taču to dara pēc protēzes izgatavošanas, var gadīties, ka jaunā protēze var kļūt nefunkcionāla un nestabila, jo kauls ir mainījis savus apjomus.

Pēcmanipulācijas norise

Lai veidotos veiksmīga sadarbība starp ārstu un pacientu, nepieciešams pacientu informēt par ķirurģiskās manipulācijas gaitu, kā arī iespējamajām komplikācijām.

Lielākoties pacientam jārēķinās, ka atveseļošanās un dzīšanas process var radīt diskomfortu. Normālā pēcekstrakcijas periodā pacientam novēro pietūkumu ekstrakcijas vietā (3–4 dienas), pēcoperācijas diskomfortu un sāpes (2–3 nedēļas), kā arī mutes atvēršanas grūtības. Pacientam rūpīgi jāseko līdzi ārsta norādījumiem par brūces skalošanu un tīrību. Nedrīkst aizmirst par pārējo zobu kopšanu. Jauniem un veseliem cilvēkiem visas pēcekstrakcijas komplikācijas izpaužas ar mazāku intensitāti, salīdzinot ar gados vecākiem pacientiem.

Profilakse ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka veselības saglabāšanu. Profilaktiska ārstēšana un savlaicīgas rūpes vienmēr patērē mazāk resursu nekā slimības ārstēšana.