Pareiza ārstēšanas plānošana un komandas darbs – veiksmīgs rezultāts

Kā varētu šķist no malas, zobārstniecības procedūras jau kopumā nav nekas sarežģīts. Tikai urb un liec plombas, tad pacients dodas uz kasi, un gatavs. Un, pat ja procedūras būtu īsumā parādāmas ikkatram, tad ne katram pa spēkam tehniskās iemaņas lietot īstajā vietā un pareizā secībā. Katrs pacients ir tikpat īpašs kā mūsu pirkstu nospiedumi, tāpēc katram indivīdam jāatrod piemērotākais ārstēšanas plāns. Veiksmīgs ārstēšanas rezultāts ir balstīts uz rūpīgu izmeklēšanu, ārstēšanas mērķa izvirzīšanu, ārstēšanas plānošanu.

Katram ārstēšanas posmam ir jā­ būt pamatotam un balstītam uz zināt­niskiem pierādījumiem, tādēļ plāno­šana ir posms, ko ne katrs spēj kvali­tatīvi izpildīt.

Lai izprastu ārstēšanas plāna nori­si, ir jābūt zināšanām visās zobārst­niecības nozarēs, jo tikai speciālisti ar plašu redzējumu ir spējīgi veidot ārstēšanas plānu, kas atbilst pacien­ta vēlmēm, vajadzībām un iespējām.

 

Veiksmīga ārstēšanas plāna sastā­dīšana sastāv no šādiem posmiem:

  • Pacienta uzklausīšana, izzināšana un sūdzību noskaidrošana;
  • Pacienta izmeklēšana un diagnos­tika;
  • Katras atsevišķas struktūras ārstē­šanas nepieciešamības apsvērša­na, ārstēšanas secības izveide un alternatīvu iespēju apsvēršana;
  • Ārstēšanas plāna izveide, konsultējoties ar pacientu un ietverot plā­nā visus iepriekš minētos ārstēša­nas posmus.

Kur vērsties pacientam?

Paskatoties uz Latvijas iedzīvotāju mutes dobuma stāvokli, visai bieži varat redzēt cilvēkus, kuri kautrējas par esošo zobu stāvokli un savu smaidu. Un ne velti – vairākums no mūsu sabiedrības ir izgaršojusi aiz­vēsturisku zobu labošanu, nereti dzir­dēti stāsti par “kājminamo” zobu urbjmašīnu, cilvēki biežāk pieredzēju­ši zobu raušanu nekā labošanu.

Zobu trūkums, funkcijas nepietie­kamība un vēlme pēc labākas estēti­kas ir īstais brīdis, kad vērsties pie zobu protēzista vai zobārsta ar pa­dziļinātām zināšanām par zobu vis­pārējo atgriešanu vēlamā stāvoklī. Zobu protēzists ir zobārstniecības speciālists, kas veic zobu atjaunoša­nu vai aizvietošanu – strādā gan ar fiksētām restaurācijām, gan izņema­mām protēzēm. Šis ir speciālists, kas uz pacientu spēj palūkoties ar integ­rētu skatu par katru zoba struktūru, veido ārstēšanas plānu par katru posmu, izanalizē katru ārstēšanas vajadzību un spēj veidot arī alternatī­vas ārstēšanas iespējas.

Mūsdienu zobārstniecība ir tendē­ta uz zobārstniecības jomu sadalīša­nu pa speciālistiem. Arī mutes dobu­ma ārstēšana var variēt no ļoti vien­kāršas līdz patiesi sarežģītai, tāpēc jau sen ne katram speciālistam ir svarīgi mācēt visu ārstēšanu, – gal­venais ir saprast ārstēšanas gaitu un iespējas.

Un nereti pilnai zobu rindu restaurācijai nepieciešami 6–7 zobārstniecības speciālisti:
  • zobu protēzists – sastāda ārstēša­nas plānu, izgatavo izņemamas vai fiksētas rekonstrukcijas;
  • periodontologs – ārstē zoba balsta audus;
  • higiēnists – veic mutes dobuma tī­rīšanu;
  • terapeits – veic zobu bojājumu ār­stēšanu;
  • endodontists – veic zoba kanālu ārstēšanu;
  • ķirurgs – veic ķirurģiskas manipu­lācijas;
  • ortodontists – veic zobu pārvieto­šanas manipulācijas.

1. solis. Zobu protēzists

Pirmā konsultācija ir svarīga, lai pacients ar ārstu spētu saprast gal­veno ārstēšanas mērķi. Pacientam ir jāizrunā visas savas vēlmes un sūdzī­bas, lai kopīgi nonāktu pie vēlamā ārstēšanas plāna. Svarīgi ir izprast, vai pacienta vēlme ir ārstēt akūtos bojājumus, aizvietot trūkstošos zo­bus un/vai uzlabot kopējo estētiku un sakodienu. Pirmā vizīte ir nepiecieša­ma, lai izanalizētu slimības vēsturi un veiktu pilnīgu izmeklēšanu.

Pirmajā vizītē jāveic kontroles rent­geni, kurā iespējams novērtēt zobu kroņa daļas bojājumus, zoba kaula audu līmeni, zobu saknes daļu vese­lību. Lielākas ārstēšanas plānošanai tiek veikti arī foto uzņēmumi gan in­traorāli, gan ekstraorāli. Mutes do­bums tiek apskatīts, novērtēta zobu un smaganu veselība vizuāli.

Atkarībā no klīniskā gadījuma sa­režģītības pakāpes ārstēšanas plāns tiek sastādīts uzreiz vai norunāta nā­kamā vizīte ārstēšanas plāna ap­spriešanai un alternatīvu izskatīšanai. Izskatot ārstēšanas plānu, tiek ap­svērta katra zoba ārstēšanas nepie­ciešamība un izrunāta ārstēšanas gaita soli pa solim. Ja ārstēšanas process ietver zobu implantātus, ne­reti jāgatavojas, ka ārstēšanas pro­cess var aizņemt arī gadu un vairāk laika.

 

2. solis. Zobu periodonta ārstēšana

Lai sāktu vispārēju ārstēšanu, zo­bu balsta audiem jābūt veseliem, tas nozīmē, ka pacienta smaganām jābūt bez slimības pazīmēm. Asiņojošas, sāpīgas un apsārtušas smaganas lie­cina par to, ka nepieciešama profe­sionāla ārstēšana.

Ja kaula balsts nav zaudēts, taču smaganu simptomi liecina par sma­ganu slimību, jādomā, ka pacientam ir gingivīts. Gingivīts jeb smaganu ie­kaisums ir mutes dobuma gļotādas saslimšanas sākuma stadija. Laikus atklāts, gingivīts viegli padodas ār­stēšanai, un smaganas var atgūt ve­selu – sākotnējo stāvokli. Galvenais gingivīta attīstības iemesls ir apliku­ma piesaistīšanās un uzkrāšanās uz zobu un smaganu virsmas. Gingivītu ārstē, apmeklējot zobu higiēnistu un uzturot labu mutes dobuma higiēnu ikdienā.

Taču, ja pacientam mutes dobumā un rentgenattēlā vērojams zoba kaula balsta zudumu, jādomā par perio­dontītu, un tas jāārstē pie periodon­tologa. Periodontologs ir zobārsts, kasspecializējies ārstēt zoba balstu audus periodontīta gadījumā. Perio­dontīta galvenais izraisītājs ir apli­kums un zobakmens. Iekaisuma pro­cesā kauls un saistaudi noārdās, un, zūdot saistaudu piestiprinājumam pie zoba, veidojas smaganu kabatas. Līdz ar to zobiem sāk trūkt balsta, tie pārvietojas, pastiepjas it kā garāki, atkāpjas smaganas, starp zobiem palielinās spraugas. Ja periodontīts netiek ārstēts un kontrolēts, tālāka ārstēšana nav ieteicama, jo ārstēša­nas prognoze ir nekontrolējama un neprognozējama.

 

3. solis. Terapija

Lai ārstēšanas plāns būtu veik­smīgs un rezultāts ilgi kalpojošs, ne­pieciešams ārstēt visus kariozos bo­jājumus. Zobu terapeits veic zobu la­bošanu un vieglu kanālu ārstēšanu. Rentgenogrāfiski un intraorāli dia­gnosticētie bojājumi plānveidā jālabo, lai izvairītos no tālākas bojājuma at­tīstības.

 

4. solis. Endodontists

Pirms apjomīgas protezēšanas ir jāveic rūpīga katra zoba analīze. Rentgenogrāfijā ne vien nosaka zoba kroņa daļas veselību, bet arī zoba saknes veselību. Ārstēšanas plānā jānosaka katra zoba prognoze un lo­ma mutes dobuma funkcijā. Jau lai­kus jākonstatē saknes kanāla veselī­ba. Ikdienas darbā bieži jāsastopas ar nepilnīgi pildītiem zoba saknes ka­nāliem, saknes gala iekaisumiem, bojājumiem, kuri jau inficējuši zoba nervu. Īpaši sekundāra sakņu kanāla ārstēšana ir īstais brīdis, kad ārstēša­nā jāiesaista endodontists. Endodon­tists ir zobu sakņu kanālu speciālists, kas ir specializējies ārstēt zoba sak­nes kanālus, praktizējies sarežģītas skaņu kanālu anatomijas ārstēšanā, kā arī vecu kanālu pildījumu izņem­šanā. Endodontists savu darbu vis­biežāk – un kvalitatīvāk – veic mikro­skopa kontrolē, lai redzētu zoba sak­ņu kanālu daudzumu, anatomiju, iz­liekumu, ko ar neapbruņotu aci nav iespējams saskatīt.

 

5. solis. Ortodontists

Lai iegūtu vislabāko rezultātu, ār­stēšanas procesā jāiesaista arī zobu regulēšanas procedūra. Ar zobu no­vietojuma regulēšanu nodarbojas or­todontists.

 

6. solis. Mutes, sejas un žokļu ķirurgs

Ķirurgs zobārstniecībā ir speciā­lists, kas iekļauj arvien vairāk proce­dūru veikšanu. Agrāk tas nozīmēja zobu raušanu un dažādu mīksto au­du ķirurģiskās manipulācijas, tagad klāt nākušas procedūras, kas saistī­ tas tieši ar zobu aizvietošanas proce­dūrām, kā implantātu ievietošanu.

Ķirurga iesaistīšana var sākties jau ar nevēlamo zobu izņemšanu ārstē­šanas sākumā, lai vēlāk plānotu zobu implantātu ievietošanu. Taču mūsdie­nās arvien biežāk tiek veikta tūlītēja implantāta ievietošana pēc zobu rau­šanas. Lai ārstēšanas plānošana bū­tu iespējama, nepieciešama kaula balsta izvērtēšana. Tas iespējams, veicot trīsdimensiju rentgena uzņē­mumu, kurā var novērtēt kaula audus no visām plaknēm un izana

lizēt, vai implantātu iespējams ievietot uzreiz vai nepieciešamas kaula audzēšanas manipulācijas.

Kaula audu problēmzonas ir saistī­ tas ar kaula trūkumu vietās, kur ne­ pieciešams ievietot zoba implantātu. Kaula trūkums var rasties pēc sarež­ ģītas zobu raušanas, ilgstoši neaiz­ vietota zoba vai kaula anatomiskām īpatnībām, vai pēc dažādām restau­ rācijas procedūrām ir apēsts kauls. Biežākās kaula trūkuma vietas ir augšžokļa sānu zobu rajons, kur ne­ reti augšžokļa blakus dobums atro­ das pārāk tuvu mutes dobuma plāt­ nei, un priekšzobu rajons pēc zobu raušanas. Taču ļoti liela nozīme ir tie­ ši katra indivīda uzbūvei un anato­ miskām īpatnībām.

Kaula audzēšanas procedūras var būt apjomīgas, kad līdz implantātu ievietošanai nepieciešams gaidīt 6–8 mēnešus, vai kaula audzēšanu iespē­jams veikt kopā ar zobu implantāta ievietošanu.

Zobu implantātu ievietošana mūs­dienās ir kļuvusi par ikdienišķu proce­dūru, taču ne katrs spēj ievietot zobu implantātu pārdomāti un precīzi, lai atbilst gan ārstēšanas plānam, gan estētiski nemainītu gala rezultātu.

 

7. solis. Zobu protēzists

Ārstēšanas plāna izveide sākas un beidzas ar zobu protēzistu. Jo tieši tad, kad soli pa solim salikti mājas pamati, var celt pašu māju. Zobu protēzists ir tas, kurš izgatavo galīgo restaurāciju. Pēc ārstēšanas plāna saskaņošanas tiek izieti visi posmi, lai galā tiktu pie vēlamā rezultāta. Zo­bu protēzists nodarbojas ar fiksētām restaurācijām, kā zobu kroņi, plāksnī­tes, tilti, dažādas implantātu restau­rācijas. Iesaistot esošos zobus un ievieto­tos zobu implantus, iespējams veikt zobu aizvietošanu ar izņemamām restaurācijām.

Share:

Tikai līdz 31. maijam
piesakies tiešsaistē
bezmaksas zobu pārbaudei
un saņem 10 EUR dāvanu karti!

 

PIESAKIES