fbpx

Pienu zobu aprūpe

Arī piena zobiem jābūt veseliem!

Katram cilvēkam dzīves laikā ir divu veidu zobu komplekti: piena zobi un pastāvīgie zobi. Par pastāvīgo jeb kaula zobu nozīmīgumu, to kopšanas nepieciešamību un vajadzību, kā arī ārstēšanu nepieciešamības gadījumā cilvēkiem jautājumi nerodas, bet bērnu zobārstniecība un tās nozīme ne visiem ir skaidra. Piena zobu labošana un tās vajadzība bieži ir nepatiesiem mītiem apvīta.

Nereti bērnu zobārstiem jāskaidro mazo pacientu vecākiem tas, cik piena zobi ir svarīgi un nozīmīgi tā­ lākā bērna attīstībā. Piena zobu izkrišana un pastāvīgo zobu šķilšanās to vietā nav iemesls tam, ka piena zobus varētu netīrīt un zobu bojājumu gadījumā – nelabot. Bieži bērnu vecāki nav informēti par piena zobu nozīmīgumu, jo tiem piemīt daudz vairāk funkciju nekā kost un sasmalcināt ēdienu. Piena zoba saglabāšana un veselība ir ļoti svarīga pastāvīgo zobu veidošanās procesā – tie saglabā vietu pastāvīgajiem zobiem un nodrošina normālu un pareizu žokļa attīstību un augšanu. Ja piena zobi tiek pāragri zaudēti, bērnam var veidoties ortodontiskas jeb sakodiena novirzes. Pastāvīgo zobu rinda veidojas nelīdzena. Ja piena zobi ir bojāti un netiek laboti, rodas infekcijas risks pastāvīgajiem un vēl neizaugušajiem zobiem. Kariozā piena zobā esošā infekcija var pārvietoties uz pastāvīgā zoba dīgli, to bojājot. Svarīgi atcerēties, ka veseli un skaisti piena un pastāvīgie zobi palīdz bērnam veidoties par drošu un par sevi pārliecinātu personību. Piena zobi ir nepieciešami arī valodas izkopšanas procesā – tie palīdz pareizu skaņu veidošanas procesā.

Jau bērnam piedzimstot, viņa žoklīša kaulā atrodas zobu aizmetņi jeb dīgļi. Pirmais piena zobiņš sāk šķilties vidēji 6 mēnešu vecumā. Bez raizēm pirmo zobu šķilšanos vecāki var gaidīt no 4 mēnešu līdz gada vecumam. Piena sakodienā ir 20 zobu. Vidēji 5–7 gadu vecumā sākas piena zobu nomaiņas process. Zobu maiņas procesā zobu saknes sāk uzsūkties, zobi kļūst kustīgi un izkrīt. Izkritušā piena zoba vietā stājas pastāvīgais zobs. Pastāvīgais zobs cilvēkam dots vienā eksemplārā un uz visu mūžu. Viss zobu nomaiņas process norit līdz 12–14 gadu vecumam.

Par bērna zobu veselību topošajai māmiņai jāsāk rūpēties, bērniņam vēl esot puncī. Rūpējoties par saviem zobiem, jaunā māmiņa zinā­mā veidā rūpējas arī par gaidāmā bērniņa zobu veselību. Māmiņas bojāti zobi un iekaisušas smaganas ir baktēriju perēklis. Neveicot nepieciešamo ārstēšanu, māmiņa uzdāvina bērnam savu slikto mutes floru, kas var kaitēt bērna tālākajai zobu attīstībai un veselībai. Ja grūtniecei nepieciešama zobu ārstēšana, vislabāk to sākt grūtniecības II trimestrī. Akūtu ārstēšanu grūtniece drīkst veikt jebkurā grūtniecības posmā.

Kā pareizi rūpēties par piena zobiem

Lai bērnam būtu veseli un skaisti zobi, par tiem jārūpējas mājas apstākļos jau no pirmā piena zoba iz­ šķilšanās dienas. Taču arī bērnu zob­ārsts un zobu higiēnists ir svarīga atslēga veselam bērna smaidam. Laba mutes dobuma higiēna un regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista palīdzēs bērniem saglabāt veselus un skaistus zobus. Pirmā konsultatīvā vizīte pie zobārsta vairāk domāta vecākiem, lai tieši viņi tiek informēti par pareizu mutes dobuma kopšanu. Tie­ši vecāki ir atbildīgi par bērna mutes dobuma veselību. Vispiemērotākais laiks šādai vizītei būtu pirms bērna gada jubilejas. Pirmajā vizītē bērnu zobārsts izstāsta par bērna zobu kopšanu un pārrunā uztura ietekmi uz zobu un mutes dobuma veselību. Šajā vizītē bērns tiek iepazīstināts ar zobārstu un zobārstniecības kabinetu, taču nav nepieciešams bērnu sē­dināt zobārsta krēslā. Kad bērns sasniedzis 1,5–2 gadu vecumu, var veikt atkārtotu zobārsta apmeklējumu. Bērns jau spēj komunicēt ar zob­ārstu, ir iespējams izskaitīt zobiņus. Šajā vecumā nereti iespējams arī zobiņus notīrīt. Tas ir arī pirmais laiks, kad ar bērnu var apmeklēt zobu higiēnistu. 2,5–3 gadu vecumā bērns jau pilnvērtīgi komunicē, zobārsta un zobu higiēnista apmeklējumam būtu jākļūst par priecīgu un jauku notikumu.

Lai zobi būtu veseli un skaisti

Līdz bērna 6–8 gadiem bērna zobu tīrīšana ir vecāku uzdevums. Tieši vecāki ir atbildīgi par zobu tīrīšanas regularitāti un kvalitāti. Līdz minētajam vecumam bērnam trūkst veiklības, lai viņš pats varētu labi, pareizi un kvalitatīvi iztīrīt zobus un ar zobu diegu – zobstarpas.

Līdz pirmā zobiņa šķilšanās procesam vecākiem ar mitru marli jātīra bērna mutes dobums – smaganas, vaigu un lūpu gļotādas. Iemesls gļot­ādu tīrīšanai ir mātes pienā (vai piena maisījumā) esošie ogļhidrāti. Tie uz gļotādas var atstāt aplikumu, veicinot baktēriju vairošanos. Tīrot mutes gļotādu, tiek nodrošināta labvēlīga vide pirmajam zobiņam. Agrīna zīdaiņa mutes dobuma tīrīšana arī turpmāk atvieglos zobu kopšanu, jo bērns būs pieradis pie tīrīšanas procesa.

Zobiņi jātīra jau no pirmās zoba smailītes parādīšanās cauri smaganai. Procesu vecāki veic ar ūdenī samitrinātu marlīti vai speciālu bērnu zobiem paredzētu uzpirksteni. Šādi zobiņš tiek tīrīts, kamēr zobiņš ir vienā līmenī ar smaganu. Kad mazais zobiņš ir paaudzies, tas jātīra ar speciālu zobu birstīti (uz zobu birstīšu iepakojuma rakstīts 0–2 gadi).

Zobiņi jātīra divreiz dienā (pēc brokastīm un pēc vakariņām) ar vecumam atbilstošu fluorīdu saturošu zobu pastu. Līdz 3 gadu vecumam (kamēr bērns neprot izspļaut zobu pastu) zobu pastu izmanto ļoti maz – rīsa grauda lielumā. Pēc 3 gadu vecuma zobu pastas daudzums uz zobu birstes jau var atgādināt maza zirņa lielumu.

Svarīgi izvēlēties bērnu vecumam piemērotu zobu pastu. No 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam tirgū pieejamās zobu pastas satur vidēji 500 vienību (ppm) fluorīdu, taču ir pieļaujams tīrīt arī ar zobu pastām, kur fluorīdu saturs ir 1000 ppm. 2–6 gadu vecumā vidē­jais fluorīdu saturs ir 1000 ppm. No 6 gadu vecuma, kad jau sāk šķilties pastāvīgie zobi, ieteicams lietot zobu pastas ar fluorīdu saturu 1500 ppm.

Ir svarīgi bērnu sagatavot tam, ka dažreiz var būt arī nepatīkamas sajūtas.

Zobi jātīra 2–3 minūtes ar vecumam atbilstošu zobu birstīti (uz zobu birstītes iepakojuma norādīts lietotāja vecums). Birstītei jābūt mīkstai. Mazākiem bērniem ērtāki būs resnāki zobu birstes rokturi. Jāizvēlas piemē­rots zobu birstes galviņas izmērs.

Vismaz vienu reizi dienā nepieciešams iztīrīt starpzobu spraugas ar zobu diegu. Šo procesu bērnam līdz 6–8 gadiem veic pieaugušais.

Ieteicams ierobežot saldinātu, gā­zētu dzērienu un cukurotu ēdienu lietošanu ikdienā. Gāzētus un saldinātus dzērienus nomainiet pret tīru ūdeni – māciet bērnam iemīlēt ūdeni. Cukurotus ēdienus nomainiet pret aug­ļiem un dārzeņiem. Galvenais ir nenašķoties starp ēdienreizēm!

Apmeklējiet zobārstu un zobu higiēnistu divas reizes gadā.

Bērns un zobārsts

Viens no priekšnoteikumiem vesela bērna smaida saglabāšanā ir regulāra bērna sadarbība ar zobārstu un higiēnistu. Zobārsta praksē dienu no dienas pierādās, ka veiksmīga sadarbība starp bērnu un ārstu ir viegli iespējama. Taču jāievēro būtiski priekšnoteikumi pirms pirmās vizītes. Nereti bērnu vecāki, paši neapzinādamies, nobiedē bērnu pirms zobārsta apmeklējuma. Bērnu vecākiem rūpīgi jāpiedomā, ko un kā mazajam pacientam stāstīt par vizīti pie zobārsta. Ir svarīgi bērnu sagatavot pirmajai vizītei! Ir tikai normāli, ka mazais pacients pirmajā vizītē pie zobārsta ir satraucies. Frāze: “Tu tikai nebaidies!” – bērnu automātiski nobiedēs. Pirmajā zobārsta vizītē ieteicams bērnam iepazīties ar kabineta iekārtojumu un personālu, pavizināties zobārsta krēslā, aplūkot ārsta instrumentus. Tas jau būs pietiekami, ja bērns pirmajā vizītē atļaus ārstam izskaitīt zobiņus (novērtēt zoba stāvokli) un notīrīt ar birstīti kaut vienu zobiņu.

Pirms zobārsta apmeklējuma noteikti nevajadzētu bērnam teikt: “Tev neko nedarīs!” Šāda frāze bērnā rada neuzticību. Katrā zobārsta apmeklē­juma reizē tiek veikta kāda darbība: mute būs jāatver un zobiņi jāparāda. Vecāki ar šo frāzi domā, ka bērnam zobārsts nedarīs neko īpašu vai neko sāpīgu. Tomēr bērns teikto uztver burtiski un saprot, ka viņam būs tikai jāaiziet līdz zobārstam. Zobārsta kabinetā viņš var sākt satraukties, kad zobārsts gribēs pārbaudīt zobus. Vecākiem bērns jāinformē par dažādām darbībām, kas tiks veiktas zobārsta kabinetā: bērnam būs jāapsēžas krēslā, krēsls ir kustīgs kā lifts, ārsts mazo pacientu iepazīstinās ar zobārstniecības iekārtu. Bērnam jāzina, ka vizītes laikā būs jāparunā ar zob­ārstu, jāatver mute un jāļauj ar spogulīti saskaitīt zobus.

Vecākiem jāizvairās no frāzēm: tev špricēs un tev urbs! Bērni, to dzirdot, visbiežāk iztēlojas milzīgu, sāpīgu šļirci un urbjmašīnu. Vislabāk pirmsskolas vecuma bērnam ir parādīt un vi­ņam saprotamā valodā izstāstīt, kas notiks zobārsta kabinetā. Bērnam līdz 5–6 gadu vecumam nereti ir daudz vieglāk sagatavoties zoba labošanai, ja špricīti sauc par miega zālītēm vai pilieniņiem, ko uzpilinās zobam, lai tas aizmieg, savukārt urbjus – par mazajām birstītēm, ar ko nevis urbs, bet nomazgās zobgraužus no zoba. Var lietot salīdzinājumus, piemēram, “rūc kā traktoriņš”.

Vecāki, sacīdami, ka “tu neko nejutīsi”, ar to domā – “tev nesāpēs”, savukārt bērns to saprot tieši, ka viņš tiešām neko nejutīs. Tomēr bērns jūt tirpumu lūpā, troksni, kas nāk no siekalu nosūcēja, un vibrāciju no zob­ārstniecības iekārtas. Bērns var satraukties un nobīties, jo nav gatavojies šādai pieredzei. Ir svarīgi pirms ārstēšanas pārrunāt ar zobārstu, kā tieši notiks ārstēšana un kā to labāk paskaidrot bērnam. Ir svarīgi bērnu sagatavot tam, ka dažreiz var būt nepatīkamas sajūtas, spiediens un var arī nedaudz iesāpēties vai var nedaudz kaut ko sajust.

Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, ja bērnam tiek draudēts ar apmeklē­jumu pie ārsta vai zobārsta. Lai panāktu labu uzvedību, tiek bērns biedēts: “Ja tu slikti uzvedīsies, aizvedī­šu tevi pie zobārsta” vai “Ja netīrīsi zobus, aizvedīšu tevi pie zobārsta, un tev visus zobus izraus”. Dažreiz ar bērna slikto uzvedību vecāki mēģina tikt galā, piedraudot ar trakāko, ko var iedomāties. Vecāku draudus bērni uztver tieši un saprot, ka zobārsts ir kaut kas briesmīgs. Situācijā, kad patiešām būs nepieciešams zobārsta apmeklējums, bērns nebūs pierunājams doties ārstēt zobus, jo uztvers šo gājienu kā sodu par slikto uzvedību.

Ieteicams bērnu pirmajā vizītē vest jau no 1,5–2 gadu vecuma, lai sāktu veiksmīgu un draudzīgu sadarbību starp ārstu un mazo pacientu. Zob­ārsta apmeklējums var kļūt par regulāru profilaktisku vizīti, ja rūpes par zobiem būs regulāras un rūpīgas tieši mājas apstākļos. Lai zobārsts nebūtu tikai bieds, bet draugs, kas palīdz jau no mazotnes bērna zobiem būt veseliem, baltiem, priecīgiem un laimīgiem!

Piesakies vizītei tiešsaistē
Izvēlieties pakalpojumu, speciālistu un veiciet pierakstu tiešsaistē uz jums ērto pieejamo datumu un laiku
Māra Valdmane - zobārsts, protēzists_1