Zobu griešana miegā: Kādi ir cēloņi un kā to novērst?

Bruksisms ir neapzināta zobu cieša sakošana un berzēšana, kas parasti notiek naktī. To mēdz saukt arī par zobu griešanu. Šī parādība bieži vien ir saistīta ar stresu un spriedzi – laikā, kad cilvēks guļ, žokļu muskuļi saspringst un izraisa zobu savilkšanos kopā. Bruksisms ir diezgan izplatīta problēma, un tas var skart gan pieaugušos, gan bērnus. Tas var nopietni ietekmēt zobu veselību. Ilgstoši pakļaujot zobus šādam spiedienam, tie sāk nodilt un zaudēt savu dabisko formu, tāpēc šī problēma prasa īpašu uzmanību un piemērotu risinājumu meklēšanu.

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir zobu griešana nakts laikā, kādi ir bruksisma cēloņi, galvenos simptomus un pazīmes, kā arī apskatīsim, kā novērst zobu griešanu un pieejamās ārstēšanas metodes.

Cēloņi

Zobu griešanu var izraisīt dažādi faktori, apskatīsim populārākos no tiem.

Stresa un nemiera ietekme uz zobu griešanu

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki cieš no bruksisma, ir stress un nemiers. Mūsdienās, pieaugot ikdienas dzīves spriedzei un nemitīgiem izaicinājumiem, daudzi cilvēki piedzīvo stresu, kas var izpausties arī neapzināti naktī, tas ir, griežot zobus. Stresa izraisītais muskuļu sasprindzinājums aktivizē žokļu muskuļus un padara tos aktīvākus, kas savukārt noved pie zobu rīvēšanās un stipras sakošanas. Tā kā šīs muskuļu aktivitātes notiek neapzināti miega laikā, stresa un trauksmes līmenis var būtiski ietekmēt bruksisma intensitāti.

Iespējamie fiziskie faktori: nepareiza sakodiena problēmas, trūkstošie zobi

Bruksisms var rasties arī fizioloģisku faktoru dēļ, īpaši, ja pastāv žokļa anatomiskas īpatnības. Arī nepareizs sakodiens var izraisīt papildu spriedzi žokļu muskuļos. Ja mutē trūkst kāds zobs vai zobi ir nevienmērīgi izvietoti, žokļiem var būt grūtības atrast stabilu, ērtu pozīciju, tādējādi palielinot zobu griešanas iespējamību. Šādos gadījumos žokļa muskuļi mēdz saspringt, radot lielāku spiedienu uz zobiem.

Ģenētiskās noslieces un citas veselības problēmas

Bieži vien cilvēki, kuru ģimenē citiem ģimenes locekļiem ir novērota zobu griešana, paši arī mēdz to pieredzēt. Papildus tam bruksisms var būt saistīts ar citām veselības problēmām, piemēram, miega traucējumiem, elpošanas problēmām miega laikā, piemēram, obstruktīvo miega apnoju, kā arī ar trauksmes un depresijas traucējumiem. Šādos gadījumos zobu griešana bieži ir viena no simptomātiskām izpausmēm, ko izraisa organisma vispārējs sasprindzinājums un neiroloģiskais fons.

Zāļu un stimulatoru ietekme, piemēram, kofeīns un medikamenti

Bruksisma attīstību var veicināt arī dažādas ārējās vielas, piemēram, kofeīns un noteikti medikamenti. Stimulanti, piemēram, kafija, tēja un enerģijas dzērieni, kas satur kofeīnu, var pastiprināt muskuļu aktivitāti un traucēt miega kvalitāti, radot tendenci zobu griešanai. Tāpat arī noteikti medikamenti, īpaši antidepresanti un medikamenti, kas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, var izraisīt paaugstinātu muskuļu tonusu, izraisot zobu griešanu nakts laikā. Šie faktori kopā ar stresa ietekmi var būtiski ietekmēt bruksisma pastiprināšanos.

Simptomi un pazīmes

Zobu griešana miegā ir grūti pamanāma, jo tā notiek neapzināti. Tomēr par to, ka cilvēkam ir bruksisms, liecina vairākas raksturīgas pazīmes. Viens no izplatītākajiem simptomiem ir sāpes žokļos vai vaigu muskuļos, kas var būt jūtamas īpaši no rīta pēc pamošanās. Cits bruksisma simptoms ir troksnis. Tā ir pazīme, ko var novērot līdzcilvēki. Daži cilvēki var sadzirdēt zobu griešanu pie miega laikā, īpaši, ja tā ir izteikti skaļa un dzirdama līdzās guļošajiem.

Vēl viena nozīmīga pazīme var būt arī zobu nodilums – ilgstoša berze un spiediens noved pie zobu virsmas nolietošanās. Šī nodiluma dēļ zobi var zaudēt savu dabisko formu, radot gludākas un plakanākas zobu virsmas.

Ja tiek novērota regulāra zobu griešana vai kāds no iepriekš minētajiem simptomiem kļūst izteiktāks, ir svarīgi apsvērt ārstēšanu.

Novēršanas un ārstēšanas metodes

Bruksisma ārstēšana ietver gan mājas risinājumus, gan profesionālu palīdzību.

Mājas risinājumi un dzīvesveida korekcijas, kas var palīdzēt

Lai samazinātu zobu griešanas intensitāti, ir dažas lietas, ko var darīt mājas apstākļos, lai mazinātu bruksismu. Piemēram, varat ierobežot kofeīna un alkohola patēriņu, it īpaši vakarā, jo šīs vielas var palielināt žokļu muskuļu aktivitāti naktī. Tāpat ieteicams izvairīties no košļājamās gumijas, kas pastāvīgi stimulē žokļa muskuļus un var radīt papildu saspringumu. Vēl viens ieteikums ir pirms miega veikt vieglus sejas un žokļu muskuļu atslābinošus vingrinājumus, lai atbrīvotu muskuļu spriedzi.

Stresa pārvaldība: meditācija, relaksācijas metodes, miega kvalitātes uzlabošana

Bruksismu var ievērojami samazināt ar efektīvu stresa pārvaldību, jo stress ir viens no galvenajiem zobu griešanas iemesliem. Regulāras meditācijas prakses, elpošanas vingrinājumi un progresīvās muskuļu relaksācijas metodes var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu un samazināt muskuļu saspringumu.

Arī miega kvalitāte ir būtiska – ieteicams izveidot stabilu miega režīmu, kas ietver regulāru gulētiešanas un celšanās laiku, jo miega traucējumi ir viens no bruksisma cēloņiem.

Medicīniskie risinājumi: speciālās mutes aizsargierīces un profesionāla palīdzība

Ja mājas risinājumi nepalīdz, iespējams, būs nepieciešama profesionāla palīdzība. Viens no visbiežāk izmantotajiem medicīniskajiem risinājumiem ir speciālās mutes aizsargierīces, kas tiek veidotas individuāli un pielāgotas cilvēka zobu formai. Viens no variantiem varētu būt zobu nakts kapes. Tad, kad tiek izmantotas zobu nakts kapes, tiek absorbēts spiediens un novērsts tiešs zobu kontakts, tādējādi samazinot zobu nodiluma risku. Smagākos gadījumos ārsti var ieteikt kādus medikamentus, kas palīdz samazināt muskuļu darbību nakts laikā. Ieteicams konsultēties ar ārstu, kas specializējies miegā radušos problēmu ārstēšanā, lai izstrādātu piemērotu ārstēšanas plānu.

Zobu ārstēšana un korekcijas ortodontā

Bruksisma sekas, piemēram, nodilušus zobus vai sakodiena problēmas, var koriģēt arī ar zobārstniecības metodēm. Ortodonts var piedāvāt sakodiena korekcijas vai atjaunot nodilušus zobus ar atbilstošiem materiāliem, piemēram, kompozītiem vai keramikas kroņiem, lai atjaunotu to dabisko formu un funkciju. Tāpat var tikt izmantoti zobu implanti. Nepareiza sakodiena gadījumā ortodontiska ārstēšana ir nepieciešama, lai samazinātu papildu slodzi žokļa muskuļiem un mazinātu bruksisma simptomus. Korekciju veikšanai var tikt izmantotas zobu taisnošanas kapes.

Noslēgumā jāatzīmē, ka bruksisms jeb zobu griešana var radīt nopietnus ilgtermiņa bojājumus zobiem. Lai gan šī problēma bieži ir saistīta ar stresu un spriedzi, to var izraisīt arī fizioloģiski faktori, piemēram, nepareizs sakodiens. Bruksisma gadījumā ir svarīga pareiza zobu higiēna un savlaicīga pazīmju piefiksēšana, lai pēc iespējas savlaicīgāk veiktu nepieciešamos ārstniecības pasākumus.