Kā ārstēt stomatītu pieaugušajiem?

Stomatīts ir mutes dobuma gļotādas (lūpu, mēles, vaigu, smaganu vai aukslēju) iekaisums, kas pieaugušajiem sastopams biežāk nekā varētu likties. Lai gan parasti sākumā tas rada tikai nelielu diskomfortu, laika gaitā stomatīts var attīstīties, pamatīgi apgrūtinot ikdienu – izraisot sāpes, grūtības ēst, runāt un pat gulēt. Ignorēt stomatītu nav ieteicams, jo bez nepieciešamās ārstēšanas tā simptomi var tikai pastiprināties, negatīvi ietekmējot vispārējo veselības stāvokli. Esiet informēts, lai vajadzības gadījumā varētu pēc iespējas efektīvāk cīnīties ar stomatītu – šajā rakstā uzzināsiet, kas izraisa stomatītu pieaugušajiem, kā mazināt sāpes un paātrināt atveseļošanos mājas apstākļos, kad noteikti jādodas pie zobārsta vai ārsta, kā arī profilaktiskus padomus.

Kas izraisa stomatītu pieaugušajiem?

Stomatīts pieaugušajiem ir bieži sastopama mutes dobuma gļotādas iekaisuma forma, ko var izraisīt dažādi faktori – gan infekciozi, gan neinfekciozi. Stomatīts ir stāvoklis, kura laikā var rasties nepatīkama sajūta mutes dobumā, raksturīgas sāpes un dedzināšanas sajūta mutes gļotādā, kā arī citas izmaiņas, kas ietekmē ikdienas komfortu. Visbiežāk tas rodas sekojošu iemeslu dēļ!

Regulārs stress

Regulārs emocionālais vai fiziskais stress būtiski ietekmē organisma spēju pretoties infekcijām. Kad cilvēks ir saspringts, imūnsistēma kļūst mazāk efektīva, padarot mutes dobuma gļotādu jutīgāku pret iekaisumiem. Stresa laikā var rasties arī sausuma sajūta mutē, kas vēl vairāk kairina audus. Turklāt nereti tiek aizmirsts par pilnvērtīgām maltītēm, pietiekamu miegu un regulāru mutes dobuma kopšanu, un tas viss var veicināt stomatīta attīstību.

Novājināta imūnsistēma

Novājināta imūnsistēma ir viens no galvenajiem stomatīta izraisītājiem. Tas var būt saistīts ar hroniskām slimībām, piemēram, infekcijām, cukura diabētu un citiem veselības traucējumiem, kā arī atsevišķu medikamentu lietošanu vai sezonālām vīrusu infekcijām. Kad organisma aizsargspējas ir samazinātas, pat neliels kairinājums var izraisīt iekaisumu mutes dobumā, un var būt arī mutes dobuma gļotādā smaganu asiņošana.

Slikta mutes dobuma higiēna

Neregulāra vai nepietiekama mutes dobuma higiēna veicina baktēriju uzkrāšanos un aplikuma veidošanos, kas var novest pie zobakmens un gļotādas iekaisuma. Neārstēti zobi un nekoptas zobu protēzes var būt papildu infekcijas avots. Šādos gadījumos bieži novērojamas raksturīgas sāpes un dedzināšanas sajūta, kas pastiprinās ēšanas laikā.

Mehāniski bojājumi

Mehāniski bojājumi mutes dobuma gļotādai, piemēram, skrāpējumi no asas pārtikas, nejauši sakosti vaigi vai pārāk intensīva zobu tīrīšana, var radīt mikrotraumas. Šie bojājumi palielina iekaisuma risku, jo īpaši, ja mutes dobuma gļotādā smaganu zonā jau ir jutīgums vai kairinājums. Dažiem pacientiem var rasties arī garšas sajūtas traucējumi, pastiprināta siekalu izdalīšanās vai citas nepatīkamas izpausmes.

Alerģijas

Retāk, taču stomatītu var izraisīt arī alerģiska reakcija uz pārtikas produktiem, zobu pastām, mutes skalošanas līdzekļiem vai zobārstniecības materiāliem. Šādos gadījumos var būt arī sāpes un dedzināšanas sajūta, kā arī pastiprināta siekalu izdalīšanās un diskomforts, kas pastiprinās pēc kontakta ar alergēnu.

Stomatīta ārstēšana pieaugušajiem mājas apstākļos

Kad parādās pirmie stomatīta simptomi (stomatītam raksturīgas sāpes, balti dzeltenīgas čūlas vai dedzinoša sajūta mutē), ir svarīgi rīkoties nekavējoties, lai mazinātu iekaisumu un paātrinātu dzīšanas procesu. Mājas apstākļos var palīdzēt sekojošas darbības:

Mutes skalošana

• Sālsūdens un sodas šķīdums. Sajauciet 1 tējkaroti sāls un 1 tējkaroti dzeramās sodas glāzē silta ūdens! Skalojiet muti 3-4 reizes dienā, īpaši pēc ēšanas!
• Kumelīšu vai salvijas uzlējums. Aplejiet 1 ēdamkaroti kaltētu kumelīšu vai salvijas ar glāzi verdoša ūdens, ļaujiet ievilkties 15-20 minūtes! Pēc atdzišanas skalojiet muti 2-3 reizes dienā!

Svarīgi – mutes dobuma skalošana jāveic vismaz nedēļu, pat, ja simptomi sāk mazināties jau pēc dažām dienām! Skalošanas šķidrumu nedrīkst norīt!

 Aptiekas līdzekļi stomatīta ārstēšanai

• Pretiekaisuma gēli un šķīdumi. Pieejami bez receptes, piemēram, hlorheksidīna šķīdums vai gēli ar antiseptisku iedarbību. Lietojami 2-3 reizes dienā, ar tīru pirkstu vai vates kociņu uzklājot tieši uz bojātās vietas.
• Anestēzijas gēli. Satur lidokaīnu vai benzokaīnu, kas palīdz mazināt sāpes un diskomfortu. Īpaši noderīgi pirms ēšanas vai gulētiešanas, kad sāpes parasti kļūst intensīvākas. Pēc gēla uzklāšanas ieteicams neēst un nedzert vismaz 30 minūtes.

Svarīgi – pirms jebkura medikamenta lietošanas konsultējieties ar farmaceitu vai ārstu!

Biežākās kļūdas stomatīta ārstēšanā

●      Pārāk bieža alkohola saturošu skalošanas līdzekļu lietošana – nevis palīdz, bet gan veicina mutes gļotādas kairinājumu.

●      Pikants un skābs ēdiens ārstēšanas laikā – var parādīties dedzināšanas sajūta mutes dobuma gļotādā un čūliņas var kļūt sāpīgākas, paildzinoties stomatīta dzīšanas laikam.

●      Pārliecība, ka stomatīts pāries pats no sevis – var novest pie hroniska iekaisuma.

Kad stomatīta gadījumā jādodas pie zobārsta vai ārsta?

Lai gan vieglākas stomatīta formas bieži vien var ārstēt mājas apstākļos, ir situācijas, kad noteikti būtu vajadzīgs apmeklēt zobārstu vai ārstu. Ignorējot nopietnākus simptomus, pastāv risks, ka iekaisums pasliktināsies, vēlāk radot nopietnas veselības komplikācijas. Lūk, pazīmes, kas liecina, ka nepieciešama profesionāla palīdzība:

• Ja čūliņas mutē nepāriet ilgāk par 7-10 dienām.
• Ja sāpes ir ļoti spēcīgas un traucē ēdot un dzerot.
• Ja stomatīts regulāri atkārtojas (vairākas reizes gadā).
• Ja parādās vispārēji iekaisuma simptomi – temperatūra, vājums.

Profilakse un dzīvesveids

Lai stomatīts neatkārtotos un mutes dobuma gļotāda saglabātos vesela, ir svarīga profilaktiska pieeja un veselīgs dzīvesveids:

• Regulāra un rūpīga mutes dobuma higiēna. Zobus ieteicams tīrīt vismaz divas reizes dienā, izmantojot mīkstu zobu birsti un fluoru saturošu zobu pastu. Papildu tam vismaz vienu reizi dienā jāizmanto zobu diegs vai starpzobu birstītes, lai noņemtu aplikumu grūti pieejamās vietās. Tāpat nevar aizmirst par regulārām zobu higiēnista vizītēm – vismaz 2x gadā.
• Sabalansēts uzturs un pietiekams ūdens daudzums. Uzturā ieteicams iekļaut vitamīniem bagātus produktus – īpaši B grupas vitamīnus, C vitamīnu, dzelzi un folskābi, un izvairīties no pārmērīgi pikantiem, sāļiem un karstiem ēdieniem, kas var kairināt gļotādu. Tāpat svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens – tas palīdz uzturēt gļotādu mitru, novēršot mikrobojājumus.
• Stresa mazināšana un veselīgs miegs. Ja nepieciešams, ikdienā jāievieš regulāras relaksācijas tehnikas, piemēram, meditācija, pastaigas vai elpošanas vingrinājumi. Nedrīkst aizmirst par kvalitatīvu miegu (vismaz 7-9 stunda), kas ļauj organismam atjaunoties un stiprina imūnsistēmu.

Noslēgums

Ja tiek ievēroti pareizie soļi, nepārslogojot jau tā jutīgo mutes dobuma gļotādu, stomatītu ir iespējams veiksmīgi izārstēt mājas apstākļos. Ārstēšanas laikā ir svarīgi izvairīties no biežākajām kļūdām, piemēram, pārāk agresīvas zobu tīrīšanas, jo tā var pastiprināt iekaisumu. Ja simptomi nemazinās, meklējiet profesionālu palīdzību! Apines zobārstniecības speciālisti vienmēr ir gatavi palīdzēt!