Vai jūs zinājāt, ka smaganu iekaisums – viena no izplatītākajām smaganu saslimšanām – var attīstīties nemanāmi un bez sāpēm? Daudzi to nepamana līdz brīdim, kad problēma jau kļuvusi nopietnāka, un sākusies periodonta slimības attīstība. Tāpēc rūpes par smaganu veselību nav tikai vēlams ieradums, bet gan būtiska ikdienas profilakses daļa.
Mūsdienu zinātne un tehnoloģijas palīdz arvien labāk izprast smaganu veselību, taču sabiedrībā joprojām pastāv daudz mītu, kas saistīti ar smaganu veselību. Piemēram, vai smaganu iekaisums vienmēr izraisa sāpes? Nē, gan gingvīts, gan periodontīts bieži norit bez acīmredzamām sāpēm. Vai smaganu slimības neietekmē cilvēka kopējo labsajūtu? Pilnīgi pretēji – to ietekme uz veselību var būt nozīmīgāka, nekā domājat. Un vai periodontīta ārstēšana vienmēr ir sarežģīta, dārga un sāpīga? Laiks kliedēt šos mītus.
Šajā rakstā apskatīsim, kā ikdienas paradumi ietekmē smaganu veselību, kādas pazīmes norāda uz nepieciešamību vērsties pie speciālista, un dalīsimies ar praktiskiem padomiem, kas palīdzēs saglabāt jūsu smaganas veselīgas un stipras.
Gingivīts jeb smaganu iekaisums ir mutes dobuma gļotādas saslimšanas sākuma stadijā. Ja tas atklāts savlaicīgi, tas diez gan labi padodas ārstēšanai. Viens no svarīgākajiem faktoriem gingvīta ārstēšanā ir pareiza zobu tīrīšana.
Pareiza zobu tīrīšana veido pamatu kvalitatīvai mutes dobuma veselībai. Taču kā pareizi tīrīt zobus? Galvenais ir ievērot pareizu zobu tīrīšanas kārtību, kas attiecas uz zobu tīrīšanu un skalošanu. Tāpat uzmanība jāpievērš zobu starpu tīrīšanai. Pareiza zobu tīrīšana paredz:
Tomēr ar pareizu tehniku vien nepietiek, ir svarīgi izvēlēties arī piemērotus mutes kopšanas līdzekļus. Produkti, kas ir pamatā rūpīgai mutes dobuma higiēnai ir zobu birste, zobu pasta un starpzobu līdzekļi.
Zobārsti visbiežāk ieteiks izvēlēties zobu birsti ar mīkstiem sariņiem. Tā palīdz novērst smaganu audu un emaljas bojājumus, kā arī labāk noņems aplikumu ap smaganu līniju un starp zobiem.
Kas attiecas uz zobu pastām, Eiropas Periodontologu federācija (EPF) iesaka izvēlēties fluoru saturošas zobu pastas, kas palīdzēs zobus aizsargāt pret kariesa veidošanos.
Starpzobu līdzekļu izvēle lielākoties ir gaumes jautājums.
Smaganu veselības problēmas bieži sākas nemanāmi, taču ir vairāki brīdinājuma signāli, kas liecina, ka būtu jāvēršas pie speciālista. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, nevilcinieties apmeklēt zobārstu vai zobu higiēnistu:
● Sarkanas, uztūkušas vai jutīgas smaganas – šie simptomi bieži norāda uz smaganu iekaisumu (gingvītu).
● Smaganu asiņošana – īpaši tīrot zobus vai ēdot, tas ir bieži sastopams iekaisuma simptoms.
● Niezoša vai dedzinoša sajūta smaganās – var būt agrīna iekaisuma pazīme.
● Nepatīkama elpa (halitoze) – smaganu slimības bieži izraisa noturīgu nepatīkamu aromātu, ko neizdodas novērst ar tīrīšanu vai skalojamajiem līdzekļiem.
● Spraugu veidošanās starp zobiem – smaganu iekaisums un audu atkāpšanās var radīt nelielas, bet pamanāmas pārmaiņas zobu novietojumā.
● Smaganu atkāpšanās un “garāki” zobi – šī vizuālā pārmaiņa norāda uz smaganu audu zudumu, kas bieži ir saistīts ar periodonta slimībām.
● Zobu kustīgums vai izkrišana – šis ir nopietns signāls, kas liecina par iespējamu periodonta slimības progresēšanu.
Lai novērstu smaganu slimības ir svarīgi savlaicīgi doties pie ārsta. Zobārsts un zobu higiēnista jāapmeklē divas reizes gadā.
Lai uzturētu smaganu veselību un novērstu smaganu saslimšanas, ieteicams apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu vismaz divas reizes gadā. Regulārās vizītes palīdz laikus atklāt problēmas un veikt nepieciešamās profilakses procedūras.
Parādoties smaganu iekaisumam, ir jādodas pie zobārsta vai zobu higiēnista, kas novērtēs mutes dobuma stāvokli un ieteiks piemērotas ārstēšanas metodes. Visbiežāk ārstēšana tiks sākta pie higiēnista.
Ārstēšana parasti sākas ar rūpīgu zobakmens un aplikuma noņemšanu, kas ir galvenie iekaisuma izraisītāji. Tas uzlabo smaganu veselību un samazina iekaisumu. Ja nepieciešams, zobārsts veiks turpmāku ārstēšanu, piemēram, dziļo smaganu kabatu tīrīšanu.
Lai gan mājas apstākļos nevar pilnībā izārstēt smaganu iekaisumu, ir iespējams mazināt diskomfortu. To var izdarīt ar pretsāpju līdzekļiem, no kuriem populārākie ir Ibuprofen un Paracetamol. Ja ir pietūkums, pie iekaisušās vietas var pielikt audumā ietītu ledu, lai mazinātu pietūkumu un nomierinātu sāpes.
Ja smaganu iekaisumu pavada šādi simptomi, vizīte pie zobu higiēnista vai zobārsta jāveic nekavējoties:
● Smaganu asiņošana, kas nepāriet vairākas dienas;
● Pietūkums, kas turpina pieaugt;
● Intensīvas sāpes vai diskomforts, kas netiek mazināts ar pretsāpju līdzekļiem;
● Zobu kustīgums vai citas smaganu veselības pārmaiņas.
Kad iekaisums ir izārstēts, ļoti svarīgi ir ievērot speciālista ieteikumus un uzturēt regulāru mutes dobuma higiēnu, lai novērstu slimības atkārtošanos.
Lai gan pareiza un regulāra zobu un mutes dobuma higiēna ir pamatā veselīgam mutes dobumam, to ietekmē arī dažādi citi faktori. Piemēram, viens no lielākajiem smaganu iekaisuma faktoriem ir smēķēšana. Tāpat mutes dobuma higiēnu ietekmē uzturs. Piemēram, pārmērīga saldinātu dzērienu lietošana var radīt negatīvu ietekmi. Lai preventīvi izvairītos no smaganu saslimšanām, regulāri apmeklējiet zobārstu.
Apkopojot svarīgāko — rūpes par savu mutes veselību ir ieguldījums savas nākotnes veselībā. Lai preventīvi izvairītos no smaganu saslimšanām, regulāri apmeklējiet zobārstu. Pievērsiet uzmanību pareizai zobu tīrīšanas tehnikai, kā arī izvēlieties kvalitatīvus mutes dobuma tīrīšanas līdzekļus. Nopietna iekaisuma gadījumā vērsieties pie speciālista.