Paradontoze: Biežākie simptomi un ārstēšana

Parodontoze jeb periodontīts ir viena no izplatītākajām hroniskā iekaisuma slimībām, kas skar mutes dobuma balstaudus, un tā ir problēma, ar kuru saskaras aptuveni 80–90% cilvēku vecumā virs 40 gadiem. Šī slimība, kas attīstās pakāpeniski un sākotnēji var būt nemanāma, būtiski ietekmē mutes veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Lai gan parodontoze nav pilnībā izārstējama, regulāras vizītes pie periodontologa un piemērota ārstēšana var palīdzēt kontrolēt slimības progresēšanu un uzturēt mutes veselību.

Parodontozes radītās sekas var būt smagas – tūska, stipra smaganu asiņošana, nepatīkama elpa un pat zobu kustīgums vai zaudējums. Tas ne tikai rada diskomfortu, bet arī būtiski ietekmē spēju ēst un runāt.

Šajā rakstā apskatīsim galvenos parodontozes simptomus, mūsdienīgas ārstēšanas un terapijas iespējas, kā arī preventīvus pasākumus, kas palīdzēs uzturēt smaganu un mutes dobuma veselību labā stāvoklī.

Paradontozes simptomi un to atpazīšana:

Nacionālais veselības dienests paradontozi ir definējis kā zoba balstaudu iekaisumu, ko rada baktērijas. Slimības ietekmē samazinās zobu  kaula masa, balstaudi un zobi sāk kustēties. Pirmā periodonta iekaisuma stadija ir smaganu iekaisums (gingivīts), kas neārstēts var pāriet paradontozē.

Lai novērstu slimības strauju attīstību, ir svarīgi šo slimību identificēt jau agrīnā stadijā. Paradontozes simptomi agrīnā stadijā ir smaganu malu apsārtums, tūska un stipra asiņošana bez sāpēm. Savukārt vēlāk parādās slikta elpa no mutes dobuma un zobu kustīgums. Lai aizkavētu slimības progresēšanu, regulāri jāapmeklē periodontologs.

Profilakses nolūkos regulāri jātīra zobi, jālieto fluoru saturoša zobu pasta un vitamīniem bagāts uzturs. Tāpat 2 reizes gada jāapmeklē zobu higiēnists un zobārsts.

Slimības attīstības stadijas:

Paradontoze visbiežāk sākās kā neliels smaganu iekaisums — gingvīts. Tas ir vieglas formas iekaisums, par ko liecina smaganu apsārtums, pietūkums un asiņošana. Ja uzsāk intensīvu mutes dobuma kopšanu, gingvītu var ātri novērst. Ja tas netiek darīts, tad gingvīts izraisa paradontozi.

Kā iepriekš minēts, paradontozi nevar pilnībā izārstēt, tomēr var aizkavēt slimības progresēšanu. Ja cilvēks savlaicīgi negriežas pie speciālista un neuzsāk ārstēšanu, iekaisums var izraisīt zobu izkrišanu.

Paradontoze kā sistēmiska problēma:

Dažiem cilvēkiem paradontoze var kļūt par sistemātisku problēmu. To visbiežāk izraisa ģenētiskas iedzimtības faktori un vispārējās saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, augsts asinsspiediens, sirds slimības vai stress. Tāpat riska grupā ir grūtnieces un smēķētāji.

Mutes veselība ietekmē vispārējo ķermeņa stāvokli

Ārstēšana un terapijas iespējas:

Medicīna piedāvā plašas iespējas ārstēt smaganu saslimšanas. Ja paradontoze ir sākuma stadijā, tad palīdzēt var profesionāla zobu tīrīšana, lai noņemtu aplikumu un zobakmeni. Ja slimība ir jau vidēji smagā formā, var tikt veikta dziļā tīrīšana, lai attīrītu smaganu kabatas un izlīdzinātu saknes virsmu. Tāpat var tikt izmantot medikamentoza terapija, proti, antibiotikas. Smagākos gadījumos var tikt veikta ķirurģiska procedūras (smaganu kabatu samazināšanas procedūra, regeneratīvās procedūras u.c.).

Ilgtermiņa profilakse:

Lai preventīvi novērstu atkārtotu paradontozi, jāpievērš uzmanību ikdienas mutes higiēnai, dzīvesveidam un regulārai, profilaktiskai mutes dobuma aprūpei pie profesionāļa.

Ikdienas mutes higiēna

Regulāra un pareiza ikdienas mutes higiēna ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas var palīdzēt atkārtotu iekaisumu novēršanai. Svarīga ir:

●      Regulāra un rūpīga zobu tīrīšana divreiz dienā ar fluoru saturošu zobu pastu.

●      Starpzobu tīrīšana ar zobu diegu vai starpzobu birstītēm.

Dzīvesveida izmaiņas

Iepriekš minējām, ka paradontēze var kļūt par sistemātisku problēmu smēķētājiem un cilvēkiem ar neveselīgu uzturu. Ir divas galvenās dzīvesveida izmaiņas, kuras var veikt:

●      Smēķēšanas pārtraukšana: smēķēšana būtiski palielina periodontīta progresēšanas risku.

●      Uztura uzlabošana: ikdienā jāuzņem sabalansēts uzturs. Mazāk vajadzētu patērēt cukuru un vairāk produktus, kas satur, piemēram, Omega-3 taukskābes.

Regulāri zobārsta apmeklējumi

Lai gan visiem ir zināms, ka zobārstu un zobu higiēnistu ir vēlams apmeklēt 2 reizes gadā, ikdienas steigā par to var piemirsties. Turklāt progresējošos gadījumos nepieciešamas regulāras pārbaudes un profesionālas tīrīšanas vismaz reizi 3–4 mēnešos.

Apkopojot svarīgāko – ceļš uz veselīgu mutes dobumu sākas ar vienkāršām izmaiņām ikdienas ieradumos. Rūpīga zobu un smaganu kopšana, regulāra starpzobu tīrīšana un pārdomāts dzīvesveids ir pamats, kas palīdzēs novērst smaganu slimības un saglabāt labu veselību. Neaizmirstiet par regulārām vizītēm pie zobārsta vai higiēnista – tās ir labākā aizsardzība pret nopietnām problēmām, kuras var attīstīties nemanāmi. Atcerieties, ka veselas smaganas nav tikai skaista smaida pamats – tās ir būtiska vispārējās veselības un dzīves kvalitātes sastāvdaļa!