Izejat ārā aukstā laikā, ievelkat elpu un pēkšņi sajūtat asas, caururbjošas sāpes vienā zobā – it kā tas būtu “apsaldēts”? Līdzīgs diskomforts parādās iedzerot ledainu dzērienu vai iekožoties saldējumā? Lai gan tādās situācijās cilvēki bieži saka, ka zobs ir apsaldēts, patiesībā šādas sāpes visbiežāk liecina par jau esošu zobu vai smaganu problēmu, ko aukstums vienkārši pastiprina.
Šajā rakstā stāstām vairāk par apsaldētu zobu – kas tas īsti ir un kāpēc tas var sāpēt. Ko darīt, ja apsaldēts zobs un ko noteikti nedarīt, kā zobārsts var palīdzēt un kā pasargāt zobus no apsaldēšanas turpmāk!
Apsaldēts zobs nav medicīnisks termins, bet gan ikdienas termins, kā cilvēki apraksta situāciju, kad zobs pēkšņi sāp vai kļūst ļoti jutīgs, saskaroties ar aukstumu. Lai saprastu, kas patiesībā notiek, pietiek ar vienkāršu anatomijas skaidrojumu: zoba virsmu sedz emalja – ciets aizsargslānis. Zem tās atrodas dentīns, kas ir daudz jutīgāks, un vēl dziļāk – zoba nervs. Ja emalja kļuvusi plānāka, tajā ir plaisa vai bojājums, aukstums vieglāk sasniedz dziļākos slāņus, un zobs reaģē ar īsu, asu sāpju signālu.
● Kariess sākuma stadijā.
● Emaljas nodilums vai mikroskopiskas plaisas emaljā.
● Smaganu atkāpšanās, atsedzot zoba saknes.
● Nesen veikta zobu balināšana vai citas zobu procedūras.
● Ilgstošs bruksisms jeb zobu griešana.
Ja Jums liekas, ka Jums ir apsaldēts zobs, svarīgi nevis uztraukties, bet gan rīkoties pārdomāti un saudzīgi. Ir vairāki vienkārši soļi, ko mājas apstākļos varat darīt uzreiz, lai mazinātu diskomfortu un pasargātu zobu no papildu kairinājuma:
● Izvairieties no ļoti auksta, karsta un salda ēdiena un dzērieniem, tā vietā dodot priekšroku siltam!
● Turpiniet regulāri un rūpīgi tīrīt zobus, taču esiet ļoti saudzīgs – izmantojiet mīkstu zobu birsti un neradiet pārlieku lielu spiedienu!
● Pēc katras ēdienreizes izskalojiet mutes dobumu ar siltu ūdeni!
● Ja sāpes ir ļoti nepatīkamas, varat apdomāt pretsāpju līdzekļu lietošanu, taču vispirms konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu!
Atcerieties – augstāk minētie soļi var palīdzēt nedaudz atvieglot sāpes, tomēr tādā veidā nav iespējams atrisināt problēmu. Tādēļ, ja jutīgums atkārtojas vai pastiprinās, noteikti pēc iespējas ātrāk jāieplāno zobārsta vizīte, lai noskaidrotu cēloni un varētu to atbilstoši ārstēt!
Ir situācijas, kad zobu sāpes ir tik spēcīgas, ka liekas, ka varētu izmēģināt pilnīgi jebko – ka tikai izdodas no tām atbrīvoties. Tomēr, lai nepadarītu situāciju vēl sliktāku, ir svarīgi zināt, ko noteikti nedarīt, ja zobs ir apsaldēts:
● Nelieciet karstas kompreses uz vaiga! Karstums var pastiprināt iekaisumu vai jutīgumu un rezultātā var izraisīt vēl spēcīgākas sāpes.
● Nelieciet ledu tieši uz zoba, lai to “atsaldētu”! Tiešs aukstums var saasināt problēmu, jo jutīgi zobi uz temperatūras svārstībām reaģēs vēl spēcīgāk.
● Nedzeriet pārmaiņus ļoti karstu un ļoti aukstu! Strauja temperatūras maiņa var pastiprināt bojājumu un rezultātā var izraisīt vēl lielāku diskomfortu.
Doties pie zobārsta šādā situācijā nav nekas biedējošs, tieši pretēji – tas ir loģisks un saprātīgs solis. Zobārsts ne tikai palīdz noņemt sāpes, bet arī saprast, kas īsti notiek ar zobu un kā turpmāk to pasargāt.
● Saruna par simptomiem un ikdienas paradumiem. Zobārsts izjautās, kad sāpes parādījās pirmoreiz, kādās situācijās tās parādās, cik ilgi tās ilgst un kas tās pastiprina.
● Klīniskā apskate. Tiek pārbaudītas zobu virsmas, smaganu stāvoklis un iespējamie bojājumi.
● Rentgens vai citi izmeklējumi (ja nepieciešams). Tas palīdz ieraudzīt problēmas, kas nav redzamas ar aci, piemēram, dziļāku kariesu vai plaisas.
● Jutīguma testi. Ar speciāliem instrumentiem tiek pārbaudīts, kā zobs reaģē uz aukstumu vai pieskārienu, tādējādi nosakot bojājuma dziļumu.
● Kariess un plombēšana. Ja jutīgums rodas kariesa dēļ, kas ir sākuma stadijā, to var ātri un saudzīgi izārstēt.
● Plaisu un lūzumu labošana. Mikroplaisas vai nelieli lūzumi tiek atjaunoti ar plombēšanu vai tiek pielietotas citas ārstēšanas metodes atbilstoši situācijai.
● Zobu stiprināšana ar speciāliem preparātiem. Fluora vai citu remineralizējošu līdzekļu lietošana palīdz nostiprināt emalju un mazināt jutīgumu.
● Sakņu kanālu ārstēšana (nopietnākos gadījumos). Ja zoba bojājums ir dziļš un iekaisums iekļuvis zem zoba jeb skāris zoba nervu, tad zobu var saglabāt, veicot sakņu kanālu ārstēšanu.
Lai apsaldēts zobs nekļūtu par ziemas tradīciju, ir tiešām vērts padomāt par profilaksi. Labi ikdienas paradumi un regulāra, kvalitatīva zobu aprūpe palīdz ne tikai mazināt jutīgumu, bet arī novērst problēmas, kas to izraisa. Ikdienas paradumi, kas palīdzēs pasargāt zobus no apsaldēšanas turpmāk:
● Regulāra un pareiza zobu tīrīšana – Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā, izmantojot mīkstu zobu birsti un fluoru saturošu zobu pastu, kas paredzēta speciāli jutīgiem zobiem. Ļoti svarīgi ievērot pareizu tīrīšanas tehniku – veikt apļveida kustības, zobu birsti turot aptuveni 45 grādu leņķī pret smaganām.
● Saudzīgas rūpes par mutes dobumu – Varētu likties, ka spēcīgāka zobu tīrīšana var būt efektīvāka cīņā ar aplikumu, tomēr patiesībā spēcīga beršana un pārlieku liels spiediens var veicināt emaljas nodilumu un padarīt zobus vēl jutīgākus.
● Regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista – Zobārsts jāapmeklē vismaz vienu reizi pusgadā, savukārt zobu higiēnists – vismaz vienu reizi gadā. Regulāras pārbaudes palīdz savlaicīgi pamanīt problēmas un novērst tās, pirms simptomi rada sāpes un to ārstēšana kļūst sarežģīta.
Apsaldēts zobs nav sīkums – tas ir signāls, ka zobam vai smaganām ir nepieciešama pastiprināta uzmanība un ļoti iespējams, arī ārstēšana. Jo ātrāk tādā situācijā reaģēsiet, jo lielāka iespēja, ka problēmu varēs atrisināt ar vienkāršu un saudzīgu ārstēšanu. Ja šajā rakstā atpazināt sevi un arī Jums sāp zobs no aukstuma, tad aicinām pieteikt vizīti Apines zobārstniecības klīnikā – mēs palīdzēsim atrast iemeslu un parūpēsimies, lai Jūsu smaids būtu vesels un skaists gan ziemā, gan vasarā!