Zobu sāpes

Žurnāla Ārsts.lv maija numurā mūsu zobārste Māra Valdmane stāsta par to, kas ir zobu sāpes, no kā rodas zobu sapes un kā no tām izvairīties.

Zobu sāpes vai sāpes žokļa rajonā ir no nepatīkamākajām sāpēm, kādas vien varam iedomāties. Zobu sāpēs ir piedzīvojis ikviens, sākot ar piena zobu šķilšanās sāpēm, krasas temperatūras maiņas radītām sāpēm, līdz pat zobu bojājuma sāpēm vai traumām.

Zobu sāpes var klasificēt pēc dažādām pazīmēm. Pirmkārt, zobu sāpes var iedalīt pēc tā, vai sāpes radušās zobā vai apkārtējos audos, vai arī pacients var norādīt par sāpēm zobos, taču to patiesais sāpju rajons var būt attālināts.

Otrkārt, zobu sāpes var iedalīt pēc etioloģijas jeb sāpju cēloņiem.

Treškārt, zobu sāpes vai iedalīt pēc to veida, stipruma un periodiskuma.

Zobu sāpes – izcelsme

Kariess

Viens no izplatītākajiem zobu sāpju veidiem ir kariesa izraisītas sāpes. Kariess ir zoba bojājums zoba cietajos audos – emaljā un dentīnā. Šie abi slāņi pasargā zoba mīkstos audus – pulpu – no ārējas vides iedarbības. Neliels zoba bojājums var būt bez simptomiem. Pirmās kariesa izraisītas zobu sāpes var rasties no salda ēdiena, dziļāks kariess var reaģēt arī uz aukstu temperatūru. Sāpes parasti ir asas un spēcīgas.

Pulpīts

Ja zoba bojājums sasniedzis zoba mīkstos audus, rodas zoba pulpas iekaisums, ko sauc par pulpītu. Pulpīts var radīt no asām īslaicīgām sāpēm uz temperatūras maiņu līdz pat ilgstošām sāpēm vairāku stundu garumā. Pulpīta gadījumā pacientam obligāti jāvēršas pie zobārsta, lai veiktu zoba endodontisku ārstēšanu.

Trauma

Zobu trauma var rasties, piemēram, no kritiena, sportā gūtas traumas vai kāda cita negadījuma. Traumēta zobu sāpes var izpausties dažādi, tās var rasties uzreiz pēc traumas gūšanas vai arī novēloti. Traumas rezultātā var rasties zobu sāpes zoba plaisas dēļ, lūzuma gadījumā vai arī zoba balsta aparātā. Sāpes parasti ir asas un spēcīgas. Novēlotas zobu sāpes traumas rezultātā var būt ilgstošas un pulsējošas.

Ieplaisājuša zoba sindroms

Ieplaisājuša zoba sindromam ir līdzīga simptomātika kā traumas rezultātā bojātam zobam. Zobam veidojušās plaisas dažādu cietu priekšmetu, piemēram, zīmuļa gala vai riekstu, košļāšanas rezultātā. Zoba plaisas bieži nav iespējams redzēt vizuāli, retāk tās iekrāsojas un kļūst pamanāmas. Neliela zoba plaisa var būt arī bez simptomiem, lielākas var izraisīt sāpes, viegli uzkožot uz attiecīgā zoba, līdz pat nepārtrauktām, asām sāpēm.

Bruksisms

Bruksisms jeb zobu griešana ir zobu mehāniska zobu rīvēšana žokļu horizontālas kustības dēļ. Ar zobu griešanu mazākā vai lielākā mērā mūsdienās saskaras lielākā daļa sabiedrības. Lielākoties zobu griešana izpaužas naktī, dienā to pārsvarā novēro, veicot fizisku darbu vai koncentrējoties uz kādu noteiktu darbību. Zobu griešanas dēļ veidojas zobu nodilums, plaisas vai apkārtējo audu bojājumi. Neliels zobu nodilums var izpausties kā jutīgums uz saldu vai aukstu. Ja zobu griešana ir intensīva, veidojas arī bojājumi zobu kakliņu rajonā, kas kļūst jutīgi pret zobu tīrīšanu, skābu ēdienu un temperatūras maiņu. Izteikti nodiluši zobi ir uzņēmīgāki pret kariesu. Sāpes parasti ir asas un intensīvas. Lai izvairītos no bruksisma radītiem zobu bojājumiem, nepieciešams valkāt nakts kapi, kas tiek izgatavota zobārstniecības kabinetā katram pacientam individuāli.

Jutīgi zobi

Zobu jutīgums ir ļoti izplatīts zobu sāpju veids, kas var radīt lielu diskomfortu ikdienā. Zobu jutīgums lielākoties rodas zobu kakliņu rajonā, pirmkārt, ja atsegušies zobu kakliņi, otrkārt, ja ir zobu erozijas, kad skābu produktu rezultātā veidojies bojājums zoba ārējā slānī. Atsegušies zobu kakliņi veidojas nepareizas zobu tīrīšanas dēļ (pārāk cieta zobu birste, pārāk intensīva spiešana zobu tīrīšanas laikā), palielināta aplikuma gadījumā, bruksisma, saspiestu zobu stāvokļa dēļ. Erozijas veidojas skābu produktu lietošanas ietekmē, piemēram, bieži ēdot skābus augļus vai dzerot vīnu vai citronūdeni. Zobu jutīgums var kļūt par diskomfortu pie ikdienas maltītēm, ikdienas ūdens malkošanas vai auksta vēja. Lielākoties zobu jutīgumu var sekmīgi ārstēt ar specializētu zobu pastu lietošanu vai speciālu laku uzklāšanu zobārstniecības kabinetā.

Barodontalģija

Barodontalģija ir zobu sāpes, kas veidojas straujas spiediena maiņas ietekmē. Biežāk tā skar pilotus vai akvalangistus.

Smaganu slimības

Otrs izplatītākais sāpju veids zobu rajonā ir smaganu slimību izraisītas sāpes. Smaganu slimības rodas palielināta aplikuma gadījumā, kad netiek veikta pilnvērtīga mutes dobuma higiēna. Zobu aplikums veidojas no uzņemtās pārtikas produktiem. Tas aplīp ap zoba kakliņu un zobu starpās. Sākotnēji simptoms var būt tikai asiņojošas smaganas, tad to sauc par gingivītu. Ja aplikums netiek laicīgi notīrīts, tas pārvēršas par zobakmeni – mineralizētu zobu aplikumu. Zobakmenī esošās baktērijas aizbaida smaganas un kaulaudus, tie atkāpjas no zoba audiem, ap zobiem veidojas zobu kabatas, smagākā slimības gadījumā zobi var kļūt kustīgi. Iekaisušas smaganas kļūst sarkanas, pietūkušas, viegli asiņo, kā arī var rasties sāpes.

Apikāls periodontīts

Zoba pulpas bojājuma rezultātā var veidoties bojājums zoba saknes galā, ko sauc par apikālu periodontītu. To iespējams diagnosticēt rentgenoloģiski. Bieži iekaisums zem zoba saknes ir asimptomātisks, un pacients pat nenojauš par kaulaudos atrodošo infekcijas perēkli. Taču bieži infekcija izpaužas ar sāpēm, sākot ar pulsējošām sāpēm žokļu rajonā līdz stiprām un ilgstošām sāpēm.

Tomēr šī infekcija var arī uzliesmot kā akūts abscess žokļu rajonā, tad pacients saskaras ar spēcīgām sāpēm, pietūkumu, temperatūru, vai kā hroniska infekcija, kad žokļa kaulā atveras maza pumpiņa jeb fistula, kas pacientam nerada nekādas sāpes.

Zobu šķilšanās sāpes bērniem

Zobu šķilšanās var būt nepatīkama ne vien maziem bērniem, šķiļoties piena zobiem, to nereti piedzīvo arī pieaugušie, kad šķiļas trešie molāri vai tā sauktie gudrības zobi. Var būt pavisam nemanāmas smaganu sāpes, līdz pat spēcīgas un ilgstošas sāpes, kas radušās no palielināta iekaisuma vai pat abscesa.

Attālinātas sāpes

Nereti sāpes var maldināt par patieso to izcelsmes vietu. Viena no tādām ir žokļu locītavas sāpes, kas izpaužas kā sāpes augšžokļa molāru rajonā, auss priekšpusē, līdz ar to var būt maldinošas. Tās rodas muskuļu, saišu vai locītavas sastāva bojājuma dēļ. Locītavas saslimšanas gadījumā var pasliktināties mutes atvēršanas iespējas, var rasties spazmas vai stipras sāpes.

Tāpat maldinošas var būt trijzaru nerva neiralģijas sāpes. Nerva augšžokļa vai apakšžokļa zaru iekaisums var liecināt par kāda zoba sāpēm.

Nereti sastopamas dažāda veida galvassāpes, kas izstaro uz zobu rajonu, piemēram, migrēnas gadījumā sāpes var izpausties augšžokļa molāru rajonā.

Zobu sāpes – Izvairīšanās

Lai izvairītos no jebkāda veida zobu vai zobu apvidus sāpēm, pirmkārt, jāievēro laba mutes dobuma higiēna. Ja zobi un smaganas būs veseli un labi kopti, tiem nebūs iemesla sāpēt. Otrkārt, jāsabalansē uzturs. Jāizvairās no lipīgas vai grūti notīrāms pārtikas. Jālieto pietiekami daudz ūdens ikdienā, kā arī jāizvairās no skābiem un saldinātiem dzērieniem.

Lai laikus diagnosticētu zobu vai smaganu bojājumu, jāveic mutes dobuma higiēna divreiz gadā, kā arī vismaz reizi gadā jāapmeklē zobārsts.

Ja tomēr radušās kādas zobu sāpes, vēlams vērsties pie zobārsta, lai novērstu nopietnu slimību risku.

Māra Valdmane, zobārste, Dr. Apines zobārstniecības klīnika