Gingivīts un periodontīts

Vai tu celtu savu ģimenes māju purva muklājā? Un uz klints smailes? Noteikti neceltu. Šo mācību mēs iegūstam jau no mazotnes, kad, liekot kopā klucīšus, saprotam, ka bez pamatiem skaistais cietoksnis vai princešu pils sabruks. Laikam ejot, nekas nemainās, tikai celtnes kļūst lielākas, iespaidīgākas, ar skaistām fasādēm, bet bez pamatiem nebūs nekā. Bet kā ir zobam? Kas ir zoba stiprie pamati? Kā šos stipros zoba pamatus nosargāt un saglabāt? Vispirms jānoskaidro, kas tos apdraud!

Zoba pamatus veido zoba balstaudu aparāts jeb periodonts – nosaukums, kas veidojies no grieķu valodas vārdiem ‘peri-‘, kas tulkojams kā ‘apkārt’, ‘odontos’ – ‘zobs’, tātad periodonts ir zobu aptverošais un balstošais kauls un saistaudi – smagana, saites.

Gingivīts

Gingivīts jeb smaganu iekaisums ir mutes dobuma gļotādas saslimšanas sākuma stadija. Laikus atklāts, gingivīts viegli padodas ārstēšanai, un smagana var atgūt veselu – sākotnējo stāvokli. Galvenais gingivīta attīstības iemesls ir aplikuma piesaistīšanās un uzkrāšanās uz zobu un smaganas virsmas. Aplikums ir dzeltenīgi pelēka, mīksta, lipīga masa, kas sastāv no mikroorganismiem – baktērijām – un to vairošanās un vielmaiņas aktivitātes produktiem. Pašlaik ir zināmi aptuveni 300 dažādu baktēriju veidi, kas sastopami mutes dobumā. Ja šis bakteriālais aplikums regulāri no zobu virsmas un smaganas netiek noņemts – notīrīts ar zobu birsti un zobu diegu – baktērijas izstrādā toksīnus, kas bojā smaganu, radot smaganu iekaisumu jeb gingivītu. Saspiests zobu stāvoklis, plombu pārkares, ortodontiskās jeb zobus regulējošās aparatūras ir gingivīta attīstību veicinošie faktori, jo to esamība mutes dobumā ļoti apgrūtina zobu tīrīšanu. Sliktākais šīs slimības norisē ir tas, ka gingivīts parasti nerada sāpes, līdz ar to dažkārt pacients gadiem ilgi pat nenojauš par slimības esamību, līdz attīstās nopietns saistaudu sabrukums un zobu balstošā kaula noārdīšanās – periodontīts.

Gingivīta pazīmes:

• smaganu apsārtums. Vesela mutes dobuma smagana ir rozā, bet gingivīta gadījumā smaganu krāsa var variēt no sarkanas līdz zilgansarkanai krāsai;
• smaganu asiņošana. Šo asiņošanu pacients var novērot, tīrot zobus, ēdot cietus partikas produktus, piemēram, kožot ābolu. Smaganu asiņošana būs izteiktāka tajos rajonos, kur novēro lielāku smaganu iekaisumu. Jāatceras, ka veselas smaganas nekad neasiņo;
• smaganu pietūkums. Un smaganas var sākt arī atkāpties zobu saknes virzienā un atsegt zobu kakliņus, tāpēc zobi kļūst jutīgi;
• dažiem cilvēkiem var novērot sliktu elpu un garšas sajūtas pārmaiņas.

Gingivīta ārstēšana ir ļoti vienkārša un sarežģīta vienlaikus. Vairākums pacientu zobus tīra regulāri, bet nepareizi. Būtiskākais gingivīta profilakses un ārstēšanas pamatstūrakmens ir:

• regulāra kontrole pie zobārsta un higiēnista, lai laikus atklātu smaganu slimību un kontrolētu tās attīstību.
• laba mutes dobuma higiēna. Aplikumu nevar noskalot, to var noņemt tikai mehāniski –tīrot ar zobu birsti un izmantojot zobu diegu zobu starpās. Jāatcerās, ka jāmazgā ir arī smaganas, kas apskauj zobu. Smaganu mazgāšana ir tik svarīga tāpēc, ka tieši pie smaganām, pie zoba kakliņa ir maza smaganu rieva 1,5–2 mm dziļumā. Šī mazā smaganu rieva ir ļoti laba infekcijas un baktēriju savākšanas vieta.

Tātad, lai zobi, tos noturošais kauls un zobu aptverošās smaganas būtu veselas, ir ļoti būtiski zināt pareizu zobu tīrīšanas tehniku, kad katra zobu birstes sāniskā, nedaudz vibrējošā kustība pret zobiem sākas no smaganas, nedaudz to ietverot, un iet virzienā uz zoba košanas virsmu. Jāizmanto mīksta (ja norāde uz iepakojuma ir angliski – jāizvēlas soft) zobu birste. Velkot zobu birsti pāri smaganai, tiek nodrošināts, ka no šīs mazās 1,5–2 mm dziļās un dabiskās smaganu rievas tiek izspiestas baktērijas. Kožamās virsmas jātīra ar horizontālām kustībām, nedrīkst aizmirst arī par mēles virsmas notīrīšanu.

Periodontīts

Periodontīts ir daudz nepatīkamāka iekaisuma radīta zoba balstošo audu slimība, kas izraisa šo balstaudu bojājumu – zudumu. Periodontīta galvenais izraisītājs ir aplikums un zobakmens. Periodontīts ir iekaisums, kas lielākajā daļā gadījumu ir sācies kā gingivīts, un tad neārstēts tas pamazām skar ne vien smaganas, bet arī pārējās zobu balstošās struktūras – zobu balstošo kaulu un saistaudus. Iekaisuma procesā kauls un saistaudi noārdās, un, zūdot saistaudu piestiprinājumam pie zoba, veidojas smaganu kabatas. Līdz ar to zobiem sāk trūkt balsta, tie pārvietojas, pastiepjas it kā garāki, starp zobiem palielinas spraugas, atkāpjas smaganas. Periodontītam izšķir vairākas formas – ir arī agresīvās periodontīta formas (taču tās daudz retākas), kad zoba balstošais kauls noārdās ļoti strauji. Pusmūžā un vecumā zobi visbiežāk tiek zaudēti tieši periodontīta, nevis kariesa komplikāciju dēļ. Jāpiebilst, ka ne jau visiem cilvēkiem gingivīts pāriet periodontītā. Būtībā gingivīts ir normāla organisma aizsargreakcija uz bakteriālā aplikuma kairinājumu. Lai no gingivīta process pārietu periodontītā, ir nepieciešami vēl citi veicinošie faktori, piemēram, saasināta organisma atbildes reakcija uz baktēriju iedarbību, stress, smēķēšana. Noslieci uz periodontītu ietekmē arī iedzimtībā, kā arī vispārējas organisma slimības, piemēram, cukura diabēts.

Periodontīta galvenās pazīmes:

• smaganu iekaisums – piepampums, asiņošana, apsārtums, kas ir klasiskie gingivīta rādītāji;
• smaganu kabatas – vietas, kur izzūd saites, kas balsta zobu. Saites ir saistaudu sakopojums, kas apņem zoba sakni un aizpilda visu telpu starp zoba sakni un zoba balstošo kaulu;
• zoba balstošā kaula zudums – kauls noārdās.

Parasti periodontīts norisinās bez sāpēm, bet var būt arī sūdzības par jutīgumu pret karstiem vai aukstiem vai arī abu veidu ēdieniem, dzērieniem. Sāpes ir trulas un dziļas. Barības iespiešanās smaganu kabatā var izraisīt spiedošas sāpes. Novēro atsegto zobu sakņu jutību. Kaula zudums var būt no četriem līdz sešiem milimetriem vieglākas periodontīta formas gadījumā līdz pat lielam kaula zudumam, kas pārsniedz desmit milimetrus smagākas periodontīta formas gadījumā, kad ir vērojams arī zoba kustīgums, kas noved pie zoba zuduma.

Smaganu problēmas iespējams laikus diagnosticēt. Vienīgā nekļūdīgā metode periodonta kabatu izmeklēšanai ir rūpīga kabatas izmeklēšana ar speciālu instrumentu – periodonta zondi. Nosakot smaganu kabatas dziļumu, vienlaikus konstatē arī smaganu asiņošanu vai strutu izdalīšanos zondējot. Tiek veikti arī rentgena uzņēmumi, lai noteiktu kaula līmeni. Ja zondējot smaganas asiņo un kabatas dziļums parsniedz normu, jāsāk ārstēšana. Diemžēl periodontīts ir neatgriezenisks process, un pilnībā atjaunot zudušos audus nav iespējams. Tomēr, laikus ārstējot, var sekmīgi likvidēt smaganu iekaisumu un atveseļot zoba balstaudus, novēršot tālāku periodontīta attīstību un balstošā kaula zudumu.